Presesnams.lv

Preses līderis internetā

Vai kredītu izmantošana var izraisīt atkarību?

KredītsIesākumam var izlasīt rakstu, kuru radījusi kāda maskavieša – kredītspeciālista atklāšanās žurnālistei Oļesjai Šmagunai (rakstu var izlasīt šeit). Patiešām, ņemot kredītu pēc kredīta, aizņēmējam var rasties iespaids, ka ar paša naudu viņam nekad nepietiek, tādēļ ka aizņēmums vārda vistiešākajā nozīmē tiek iespiests pircēja rokās. Vai aizņēmējs uzskata savu kredītu kāri par atkarību, ir saistīts ar viņa personīgo pašapziņu, līdzcilvēku prasmi vai nu pelt šo ideju. Ja kredīta ņēmējs ņem kredītu pēc kredīta, bet apskata savu “nodarbošanos” tikai viena kredīta garumā, tā sakot, dzīvojot šeit un tagad, viņš to neuzskatīs par atkarību, jo kredīts tiek ņemts konkrētajā brīdī. Ja nav noteiktas vajadzības, tikai vēlme redzēt lielāku naudas apjomu savā kontā, tad šo nodarbošanos varētu nosaukt par drošības sajūtas meklēšanu, bet atkarība parasti saistīta ar kaut ko negatīvu. Varbūt situāciju, kad viens kredīts tiek dzēsts ar nākamo, beigu beigās uzkrājoties tādiem procentiem, ka tos neiespējami atmaksāt bez citu palīdzības, var nosaukt par atkarību. Proti, cilvēks ir atkarīgs no vienas domas – mani glābs tikai nākamais kredīts. Šāda domāšana neveicina ideju dažādību. Pastāv taču arī iespējas papildus nopelnīt, atteikties no dažiem pirkumiem, pielikt punktu aizņēmumiem vispār u.c.. Par atkarību liecinās aizvien lielāka uzstājība, ka izeja rodama tikai aizņēmumā, neieklausīšanās citu padomos, asa reakcija uz palīdzības sniegšanu utt..

Tomēr ne jau pilnīgi visi aizņēmumi rada atkarību. Gluži kā zāles, kas palīdz konkrētos slimību gadījumos, īslaicīgai finanšu problēmai risinājums var tikt rasts ātrajos kredītos, un palīdzības sniegšanai tas arī ir radīts. Pirmais kredīts atkarību nerada, domājams, nevienam, un nedomāju, ka kāds ar nodomu ņem kredītus, lai ļautu sevi iejūgt kredītu slogā.

Pamēģināsim tikt uz pareizā ceļa, uzdodot citu jautājumu: kas tad īsti ir atkarība? Atkarība izraisa tādu psihisku pārdzīvojumu, kuru gribas piedzīvot vēlreiz, kurš novērš nepatīkamu pārdzīvojumu, rada tieksmi (gribas diktēta izturēšanās –meklēt vielu), izraisa psihisku un/vai fizisku atkarību. Ja ņem vērā šādu psihiatres I. Landsmanes darbā par atkarībām rodamu skaidrojumu, tas pilnā mērā var tikt attiecināts arī uz ātrajiem kredītiem. Viņa raksta, ka nošķirt vēlmes no vajadzībām ir viens no pirmajiem soļiem, kas jāveic ceļā uz dzīvi, brīvu no atkarībām.

Savukārt Andra Veselovska raksta: „Ja cilvēks netic sev, viņš meklē citu cilvēku vai atkarības objektu (mūsu gadījumā, kredītu – aut.), uz kā balstīties. Ja cilvēks tic sev, jūtas stiprs, viņam nav vajadzības meklēt atbalstu ārpusē. Loģiski saprotams – lai nekļūtu pārlieku atkarīgiem, cilvēkiem būtu jāiemācās būt pašapzinīgiem, stipriem”. Tātad efektīvāk un ekonomiski izdevīgāk būtu mācīties būt neatkarīgiem savā finanšu dzīvē, nekā investēt laiku un līdzekļus, lai tiktu vaļā no kredītu sloga.